LV   RUS   ENG   KARTE
Latviešu tautas
dzejnieks Jānis Rainis
mācījās šajā skolā
no 1875. līdz 1879.gadam.

Mākslinieks R.Zariņš
absolvēja šo skolu
1886.gadā.


Meklēt
 
Kalendārs 

18.12.2017
Pr
Ot
Tr
Ct
Pk
Ss
Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Decembris
2017
Parādīt visu mēnesi


Rainis (1865 – 1929)

Dzejnieks Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865. gadā 11. septembrī Varslavānu mājās, kas bija daļa no Tadenavas pusmuižas Zemgales austrumdaļā. Pirmos četrus dzīves gadus zēns pavada Tadenavā, ko viņa tēvs nomā.

No Tadenavas Pliekšānu ģimene pārceļas uz Randenes pusmuižu, kas atrodas uz Daugavas krasta netālu no Daugavpils. No 1872. gada Rainis dzīvo Berķeneles (Berkenhēgenes) pusmuižā, kas atrodas kilometrus septiņus no Daugavpils.

Jānis Pliekšāns – ģimnāzists 1880.gadā

   

       Raiņa māja Randenē 1933.gadā                        Raiņa māja Berķenelē                  

J. Raiņa Daugavpils 6.vidusskolas  vecā ēka

1875. gada augustā Kalkūnes muižai piederošajā Grīvas miestā tika atvērta vācu skola ar oficiālo nosaukumu Deutsche Schule zu Griwe. Šajā skolā mācās arī Žaniņš – Jānis Pliekšāns. Mācības te notika vācu valodā. Skolā mācīja reliģiju, zīmēšanu, vācu un krievu valodu, kaligrāfiju, dziedāšanu un vingrošanu. 1877. gadā skola tika reorganizēta un tā ieguva nosaukumu Kurlaendische Landes - Schule zu Griwe - Semgallen.

Jāņa Pliekšāna sekmes ir labas, īpaša interese ir par literatūru un valodām. Žaniņš pats mēģina rakstīt dzejoļus, jo skolā draugs – Bernhards Mora – arī  raksta dzeju. 

1880. gadā Jānis Pliekšāns iestājas Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kur galvenie priekšmeti bija klasiskās valodas un vācu valoda.

 

Jāņa Pliekšāna 1876.gada I semestra liecība

Liela nozīme Raiņa – dzejnieka tapšanā bija viņa dzīvesbiedrei Aspazijai, kura saskatīja Raiņa talanta lielumu un neparastumu.

Raiņa daiļrade ir tik plaša un bagāta, ka tā dažādos laikos uztverta, interpretēta un akcentēta atšķirīgi.Rainis kļuva par tautas domu, jūtu, ilgu izteicēju izšķirošos vēstures posmos.

 

       

Aspazija               Rainis 1907.gadā

Pēc atgriešanās no trimdas Šveicē Rainis aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē: ir Saeimas deputāts, mākslas departamenta direktors, četrus gadus Nacionālā teātra direktors, no 1926. gada beigām līdz 1928. gada sākumam izglītības ministrs. Šajos gados top vairāki dzejoļu krājumi.

    Es nevaru jau mirt,
    Man spēka ir par daudz,
    Ir katras dzīslas galiņā tas tvīkst,
    Kā dzirkstis iziet spēks iz maniem pirkstiem,
    Kā kvēļu ogles es to apkārt kaisu,
    Še, ņemat, man ir gan!
    Priekš visiem ļaudīm tiks, ir nabagiem,
    Tiks visi bagāti ar zaļu spēku.
     Es esmu dzīves spēks, es nemiršu!


Rihards  Zariņš (1869 – 1939)

 Kārlis Rihards Valdemārs Zariņš dzimis 1869. gadā 27. jūnijā Valmieras apriņķa Ķieģeļmuižā.
Pēc kāda laika tēvs pāriet darbā Grīvas miestā Zemgalē, kur viņš ir Vīmaņu muižas pārvaldnieks. Rihards turpina izglītību Kurzemes bruņniecības skolā Grīvā, kuru beidz 1886.gadā. Skolas priekšnieks K. Velcers ievēro apdāvināto zēnu un parāda viņa zīmējumus Daugavpils arhitektam V.Neumanam, kurš pamāca zīmēt no dabas un rīkoties ar ūdenskrāsām. Pēc skolas beigšanas Rihards dodas uz Pēterburgu un pēc kāda laika iestājas Štiglica mākslas skolā.

1895.gadā R.Zariņš ar izcilību pabeidz Štiglica mākslas skolu, viņam piešķir ārzemju stipendiju 2,5 gadiem. Pēc mācībām Berlīnē seko mācības Vīnē. Šeit viņš iepazīstas ar zviedru dziedātāju Evu Sundbladu. Pēc kāzām R.Zariņš mācās Minhenē, Parīzē. Kad no Krievijas pienāk piedāvājums strādāt par grafiķi - ierēdni Valstspapīru spiestuvē, jaunā ģimene dodas uz Pēterburgu, kur R. Zariņš ir strādājis par Krievijas Valstspapīru spiestuves mākslinieku, zīmējis metus naudaszīmēm, monētām, pastmarkām (sērija ar Krievijas valdnieku Romanovu dinastijas portretiem 1913.gadā, sērija „Atraitnēm un bāreņiem” 1914.gadā, aizsākta sērija „Krievijas atbrīvošana” 1918.gadā ). Izpildījis cara galma pasūtījumus.

Cariskās Krievijas 500 un 100 rubļu naudaszīmes

Pastmarku sērija „Atraitnēm un bāreņiem”

Pēc atgriešanās Latvijā 1919.gadā ilgus gadus (1919 – 1933) bijis Latvijas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks. Ir veidojis Latvijas vērtspapīru un naudas zīmju grafisko dizainu (meti 1,2,5,10,20,50 santīmu monētām, 5 latu monētai, 5,10,20 latu valsts kases zīmēm).

5 latu sudraba monēta

1921.gadā kopā ar mākslinieku Vili Krūmiņu ir veidojis Latvijas valsts ģerboni.

R.Zariņš ir radījis 28 oriģinālus Latvijas marku zīmējumus, tās tika laistas apgrozībā vairāku miljonu tirāžā.

Latvijas Mākslas Akadēmijā ir vadījis Grafikas meistardarbnīcu. Ir gleznojis akvareļus, veidojis zīmējumus, zīmējis vākus un ilustrējis folkloras izdevumus, izkopis virtuozu oforta tehniku. Latviešu mākslā R.Zariņš ir ekslibra aizsācējs (zināmi 74 viņa veidotie ekslibri).

R.Zariņš devis ievērojamu ieguldījumu latviešu tautas lietišķās mākslas saglabāšanā, vācis lietišķās mākslas paraugus, sagatavojis krājumu „Latvju raksti” 3 sējumos.

Bibliogrāfam J.Misiņam veidotā grāmatzīme

Kokā izgriezts pīpis R.Zariņa kolekcijā